Kas ir hibrīddarbs?

Hibrīddarbs ir tradicionālā darba birojā un tāldarba, kas notiek ārpus biroja, kombinācija. Šī darba vietu kombinācija darbiniekiem ļauj izbaudīt lielāku elastību viņu dzīvē. Piemēram, kādu dienu darbinieks var izvēlēties strādāt no mājām, jo zina, ka visproduktīvāk strādās klusā vidē, bet nākamajā dienā var izvēlēties ierasties darbā personīgi, lai apmeklētu svarīgu sapulci.

Tā kā organizācijas arvien vairāk izmanto hibrīddarba modeļus, dažas ievieš arī karstgalda izmantošanu. Karstgalda izmantošana attiecas uz tādu elastīgu darbvietu rezervēšanu birojā, kas nav piešķirtas konkrētam darbiniekam. Šīs vietas darbojas kā labs hibrīddarba risinājums, nodrošinot lietotājiem fizisku vietu, kur sēdēt, kad viņi apmeklē biroju, nevis atvēlētu personisku galdu, kas aizņem vietu un netiek izmantots, kad lietotāji strādā attālināti.

Lai gan hibrīddarbs pastāvēja jau pirms Covid-19, pandēmija organizācijām sniedza svarīgu iemeslu pārslēgties uz to. Kopš tā laika hibrīddarbs ir kļuvis populārāks nekā jebkad agrāk, un dažas organizācijas pilnībā pāriet uz tikai tāldarba vai hibrīdiem modeļiem un samazina savus fiziskos birojus. Šīs izmaiņas tuvākajā laikā nekur nezudīs. Pamatojoties uz 2022. gada darba tendenču indeksa (Work Trend Index — WTI) atskaiti, 51 procents pašreizējo hibrīdo darbinieku norāda, ka viņi, visticamāk, pēc gada strādās attālināti, kas skaidri norāda uz to, ka tāldarbs un hibrīddarbs ir šeit, lai paliktu, pat ja globālās veselības problēmas mazināsies.

Viena no hibrīddarba priekšrocībām ir tā elastība. Organizācijas un darbinieki var izvēlēties modeli, kas viņiem un viņu uzņēmējdarbības un personiskajām vajadzībām ir visatbilstošākais. Lūk, daži izplatīti hibrīddarba modeļu veidi.

Elastīgs hibrīddarba modelis darbiniekiem sniedz visvairāk brīvības, jo viņi var izvēlēties savu grafiku, apvienojot personīgas ierašanās un tāldarba dienas tā, kā viņiem ir vispiemērotāk. Šajā modelī darbinieks var visu laiku izmantot vienu nedēļas grafiku vai mainīt to, kā vēlas. Viens no šīs pieejas trūkumiem ir tas, ka konsekvences trūkums var apgrūtināt noteiktu kolēģu sanākšanas vai sapulču ieplānošanu.

Fiksētā hibrīddarba modelī ir vairāk ierobežojumu. Šajā modelī organizācija nosaka savu hibrīdo darbinieku tāldarba un personīgas ierašanās grafikus. Parasti tiek izmantoti fiksēti nedēļas grafiki, kas nemainās, un ir iespējama “birojs vispirms” vai “tāldarbs vispirms” pieeja. Fiksētā modeļa konsekvence ir noderīga, jo zināmi labākie veidi, kā sazināties ar kolēģiem, lai gan dažiem tas var šķist neelastīgs modelis.

Pieeja “birojs vispirms” piešķir prioritāti personīgas ierašanās darbam, salīdzinot ar tāldarbu. Līdz ar to darbinieki šajā modelī lielāko daļu darba dienu pavada birojā, dažas dienas veltot darbam attālināti. Komandas, kurām bieži ir jāsadarbojas personīgi, parasti dod priekšroku šim modelim.

Savukārt, modelis “tāldarbs vispirms” piešķir prioritāti tāldarbam, salīdzinot ar personīgu ierašanos. Ar šo pieeju darbs, ierodoties personīgi, var būt ierobežots līdz vienai vai divām dienām nedēļā vai mēnesī. Ar šo modeli ir vislielākās iespējas ietaupīt, samazinot biroja vietu, taču tajā ir vismazāk personīgas mijiedarbības ar kolēģiem.

Hibrīddarbs ne tikai personām būt nodarbinātām un veselīgām vispasaules pandēmijas laikā, bet arī sniedz daudz ieguvumu, tāpēc tuvākajā laikā tas, visticamāk, nekur nezudīs.

Daudziem pandēmija lika pārdomāt daudzas savas prioritātes saistībā ar to, ko cilvēki vēlas ārpus darba un dzīves. Vairāk nekā puse darbinieku tagad saka, ka viņi visdrīzāk pirmajā vietā liks veselību un labjutību, nevis darbu, ja salīdzina ar pirmspandēmijas laiku (2022. gada WTI). Daži argumenti par labu hibrīddarba un privātās dzīves līdzsvaram ir:

• Retāki braucieni uz darbu.
• Lielāka elastība, lai organizētu personīgās lietas, piemēram, bērnu aprūpi un ārsta apmeklējumu.
• Iespēja pārcelties uz dzīvi citur.

Iespēja pārcelties uz dzīvi citur ir īpaši radikāla izmaiņa, salīdzinot ar pagātni, kad cilvēki tika piesaistīti pilsētām, kur viņi varēja atrast vislabāko darbu savā nozarē. Ar jauno hibrīddarba brīvību cilvēki var pārcelties tuvāk ģimenei vai pilsētai, par kuru tie vienmēr sapņoja, neupurējot savas karjeras mērķus.

Tā kā darbinieku gaidas ir mainījušās, organizācijas, kas saglabās vislielāko konkurētspēju, būs tās, kas ciena un respektē šīs gaidas. Tikai 2020. gadā vien 17 procenti cilvēku pārtrauca darba attiecības. Šī tendence turpinājās 2021. gadā, kad 18% cilvēku pārtrauca darba attiecības (2022. gada WTI). Divi galvenie iemesli, ko cilvēki norādīja kā darba attiecību pārtraukšanas iemeslu, bija personīgā labjutība/garīgā veselība un darba un privātās dzīves līdzsvars. Tā kā 51 procents hibrīdo darbinieku saka, ka nākamajā gadā, visticamāk, pilnībā pāries uz tāldarbu (2022. gada WTI), cilvēki ir runājuši — viņi vēlas saglabāt tāldarba un hibrīddarba iespējas un nevēlas pieļaut neveselīgus darba nosacījumus, kas iepriekš tika uzskatīti par esošo stāvokli.

Protams, darba devēji, kas atbilst šīm vajadzībām, piedāvājot hibrīddarba un tāldarba iespējas, varēs pieņemt darbā labākos talantus tādos vedos, kādi mazāk elastīgiem darba devējiem nebūs pieejami. Personāla atlases speciālisti ar hibrīdajām politikām arī var plašāk meklēt nepieciešamos darbiniekus, ja nav ierobežoti ar ģeogrāfisku atrašanās vietu, un tas ļauj atrast vislabākos kandidātus savai organizācijai.

Kad organizācija pāriet uz hibrīddarbu, tā var samazināt pastāvīgo galdu skaitu un tās kopējo ēkas pēdas nospieduma lielumu. Lielām organizācijām dārgos tirgus segmentos tas var nozīmēt lielu izmaksu ietaupījumu par nomu un ēku uzturēšanu.